Josifs Maļinovskis
												
                        						                        
												                        17.12.2021
													
																						                       
Latvijas Nacionālā kultūras centra izstrādāta
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas
pasākuma
APTAUJAS LAPA  PRASMES
DOKUMENTĒŠANAI
Biedrība “Ludzas amatnieks” projekta “Izzūdošo tradicionālo
amatu digitalizācija Latgalē” ietvaros
| 1.     Amata pratējs vārds,
  uzvārds | Josifs Josifa dēls Maļinovskis | 
| 2.     Dzimšanas dati  Gads,
  datums, mēnesis, vieta | Dzimis 1956. gada 8. jūnijā Ludzas rajona Istras pagasta Cucurku sādžā | 
| 3.     Dzīves gājuma īss apraksts Akcentējot
  apstākļus, kas ir saistīti ar personas pārvaldīto vienu vai vairākām
  nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. Ziņas par dzīves vietu, ģimeni,
  tautību, darba gaitām, radošo darbību un reliģiju (ja tas ir būtiski
  pārvaldītās prasmes kontekstā). | Dzimis daudzbērnu ģimenē dzimtas mājā, ko būvējis vectēvs.
  Vectēvs - prasmīgs visu lauku saimniecībā nepieciešamo darbu pratējs, labs
  būvnieks, koka amatnieks, tēvs un arī pats Josifs pārņēmis šīs prasmes no
  iepriekšējiem dzimtas vīriešiem un visu mūžu saimniecībā viņi bijuši
  pašpietiekami, visu nepieciešamo paveicot paši, gan būvējot mājas un
  saimniecības ēkas, izgatavojot darbarīkus, aprīkojumu, zirglietas, tai skaitā
  ragavas un ratus, mājsaimniecībai nepieciešamās lietas, tai skaitā dažāda
  izmēra grozus, Josifs iemācījies ari mehāniķa darbus, visu mūžu strādājis
  lauksaimniecībā, ar traktortehniku. Visu mūžu no dzimšanas nodzīvojis savās
  mājās 15km no  Vecslabadas ciema Ludzas
  novadā. Ģimenē ir 2pieaugušas  meitas,
  tagad dzīvo mājās ar otro sievu divatā, kopj piemājas saimniecību, tur
  mājlopus. Tagad pensijā un strādā savā saimniecībā. Paliekot vecāks,
  grozus gatavo arvien retāk, jo tas ir smags fizisks darbs. | 
| 4.      
  Dzīves vietas adrese Iela,
  mājas, dzīvokļa numurs/mājas nosaukums, pilsēta/novads/pagasts, LV | Cucurki, Istras pagasts, Ludzas
  novads | 
| 5.      
  Kontaktinformācija Tālrunis,
  mob. tālrunis, e-pasta adrese, interneta mājas lapa | - | 
| 6.      
  Prasme Konkrēta
  nemateriālā kultūras mantojuma izpausme, amata prasme | Plēsto skalu grozu pīšana | 
| 7.      
  Prasmes īss apraksts Akcentējot
  darba procesu, izmantotās tehnikas, instrumentus u.tml. Vēlams
  dokumentēšanas procesā izmantot audio un/vai video tehniku. | Plēsto skalu grožu pīšana. Izejmateriālu sagatavošana ir
  pacietīgs un pietiekoši smags fizisks darbs, taču pats grožu pīšanas  darbs noris mājās istabā, jo parasti grozus
  pin vēlā rudenī, kad laukā jau auksti, 
  nav nepieciešama speciāla darbnīca. Parasti sagatavo izejmateriālus
  oktobra beigās, speciāli atrodot purvā vismaz vienu smalku daudzu gadskārtu
  priedi ar gaišu, mīkstu  koksni, kas
  der skalu plēšanai un pēc apaļkoka sadalīšanas gabalos-šķilas, iznes uz
  pleciem no purva, mājās apžāvē, nomizo, atdala serdi un plēš skaidas ,uzreiz
  pinot grozus. No viena koka, atkarībā no tā izmēra sanāk vismaz ap 40
  kartupeļu grozi. Darbs dokumentēts video formātā. 
 | 
| 8.      
  Ja prasmes gala rezultāts ir materiāla satura: amatniecības
  darinājums (priekšmets, lieta) vai uzturs (ēdieni, dzērieni)- 1)
  no kā priekšmets vai uzturs tiek gatavots; 2)
  darba procesā izmantotie darba rīki, instrumenti; 3)
  darba procesa sagatavošanai un norisei nepieciešamā vieta - speciāli
  aprīkotas telpas vai darbnīca, dzīvojamās telpas, āra vide u. tml.; 4)
  sagatavošanās darba procesam (apraksts); 5)
  darba norises apraksts (gatavošanas tehnoloģija); 6)
  kur un kā izgatavotais priekšmets vai uzturs tiek izmantots; 7)
  ja ir zināms, minēt paražas, kas saistītas ar priekšmeta vai uztura
  gatavošanu un izmantošanu. | 1)     
  galvenais izejmateriāls – smalku
  gadskārtu purva priede, pēc iespējas ar gaišāku un mīkstāku koku, bez zariem
  stumbrā,  speciāli izmeklēta. To atrod
  izcērtot paraug iegriezumu priedē dienvidu pusē, pārbauda gadskārtas un
  koksnes piemērotību 2)     
  darbā tiek izmantoti instrumenti –
  cirvis, zāģis, naži,  āmuri 3)     
  groza pīšanas darbs noris istabā,
  kur ir piemērota brīva vieta 4)     
  pirms paša procesa nepieciešami
  aptuveni aprēķini  apaļkoka sadalīšanai
  atbilstoša garuma šķilās, saskaņojot to garumu ar veidojamo grozu izmēriem,
  ogu grozam visīsākās un blīvāku gadskārtu priede, kartupeļu grozam un zāles
  grozam no 90-1,20m garumā, siena lielajiem groziem, kas ir virs 1m augsti,
  šķilas skaidām gatavo virs 2m garas.  5)     
  Atrastās priedes sagarinātās
  šķilas sagatavo iznešanai no purva-izņem serdi, kas nav derīga šķilām. Mājās
  noņem mizu un noliek apžāvēt, tad nes istabā un katru šķilu ar nazi saplēš
  skaidās, cenšoties tās plēst cik var plānākas pa gadskārtām. Kamēr skaidas
  valgas un mīkstas, līdz ar to lokanas un nelūst, uzreiz pin grozu. Uzsāk ar
  krusteniski sapītu skalu dibenu(no groza apjoma atkarīgs skalu daudzums
  pamatnē). Tad skalu galus ar nazi iegriež lai labāk var uzlocīt uz augšu.
  Veidojot kvadrātveida groza formu iepin pirmo skalu pa groza sānu, izpinot
  nolocītās pamatnes skaidas. Tā turpina līdz vajadzīgajam augstumam. Un  nobeidzot savukārt atkal iepin lieku skalu
  malai, sānu skaidas pēc kārtas atliecot vienu uz iekšpusi, otru uz ārpusi,
  aizpinot ar lieko  skalu un nostiprinot
  malas. Tad salīdzina groza sānus un malu, un ar nazi apstrādā, sākumā
  nogriežot pārpalikušos sānu skaidu liekos galus un tad noņemot liekās skaidas
  atskabargas, nogludinot virsmu patīkamu rokām. Pēc vēlēšanās var iesiet
  auklas rokturi grozam ērtākai lietiošanai. 6)     
  Parasti mājsaimniecībā laukos bija
  vajadzīgi ap 60 dažāda izmēra grozi, tie bija daudz labāki un iecienītāki
  lauku darbos kā spaiņi- sākot ar akurātajiem smalkākajiem ogu groziņiem, sēņu
  groziem, svaigas zāles, nezāļu, kartupeļu groziem,  līdz lielajiem siena groziem ,kas varēja
  būt virs metra augstumā. 7)     
  Pinējam jābūt izveicīgam un
  pacietīgam, ar stiprām rokām, akurātam. Fiziski smags darbs jau sākot ar koka
  atrašanu purvā, kas dažreiz prasa visu dienu, gan sagatavojot priedes šķilas,
  gan iznesot tās no purva atgādāšanai mājās.  Arī pati skalu plēšana prasa fizisku spēku
  un grozu pīšanai jābūt stiprām rokām, jo skaidas nav plānas, lai tās salocīti
  un izpītu. | 
| 9.      
  Ja prasmes gala rezultāts ir nemateriāla satura: 1)       prasmes (vienības) apraksts (kas
  papildina video/audio dokumentāciju – veic anketas aizpildītājs); 2)       meistara komentārs par būtisko
  demonstrētajā prasmē (vienībā) un cita ar to saistīta informācija
  (izpildījumā ievērojamās īpatnības, saistība ar kādu konkrētu situāciju,
  gadījumu, īpaši iemīļots, utt.); 3)       kad un kādās situācijās prasmi
  pielieto (aktīvi – kuros gados, kurā dzīves posmā; cik plaši prasme izplatīta
  – vai daudz citu zinātāju, izplatības areāls utt.) 4)       meistara paša vērtējums par
  konkrētās prasmes no zīmi
  (kopienai, ģimenei, personīgi)  5)     
  dziesmas,
  dejas, spēles, rotaļas, mūzikas instrumenta spēle, svētku svinēšana, rituāli,
  paražas, mutvārdi. | 
 | 
| 10. Prasmes apgūšana  1)
  no kā un kad, kādos apstākļos (dzīves posmā) prasme apgūta; 2)
  kāpēc prasme apgūta; 3)
  vai un kas ir personas pārvaldītās prasmes pārmantotāji (ja iespējams, minēt
  vārdu, uzvārdu un citu nozīmīgu informāciju); 4)
  vai un kāda literatūra izmantota informācijas iegūšanai, zināšanu apgūšanai
  vai papildināšanai. | 1)     
  bērnībā vērojis tēva prasmes ,
  vēlāk klāt nākušas koka amatnieka zināšanas, tālāk prasme apgūta tautas
  mākslas studijā “Zīle” - saziņā ar citiem studijas biedriem, inženieriem un
  amata brāļiem; 2)     
  sena interese par amatu; senču
  savienojums - vectēva koka amatniecības un mammas aušanas mākslas apvienojums
  vienā amatā; 3)     
  ir bijuši vairāki mācekļi, bet
  darba sarežģītības dēļ amata zināšanas un prasmes pagaidām nav nodotas; 4)     
  nepieciešamas labas zināšanas par
  metālu un tā īpašībām. 
 | 
| 11.  
  Citas prasmes Iespējams,
  persona praktizē vairākas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes.  Ja iespējams, to fiksē saskaņā ar šīs
  anketas 6., 7. un 8.punktu. | Arī koka amatnieks, labs
  būvnieks, cēlis kopā ar tēvu vairākas dzīvojamās mājas apkārtnē, izgatavo
  zirglietas un aprīkojumu, darbarīkus, saimniecībā nepieciešamās lietas, ar
  lielu pieredzi, pārzin daudzas prasmes un zina tradicionālo lauku  viensētu darbu specifiskās zināšanas . | 
| 12. Aktivitātes un /vai pakalpojumi | Pin grozus savām vajadzībām un  pēc pieprasījuma   | 
| 13. Nozīmīgākās, regulāri rīkotās
  un sabiedrībai pieejamās aktivitātes
  ar dalībnieka līdzdalību Aktivitātes
  nosaukums, norises laiks, vieta, kontaktpersona, cita nozīmīga informācija |  Grozus gatavojuši
  ģimenē visu mūžu, liekos, kas nav bijuši vajadzīgi pašiem -pārdevuši
  apkārtnes mājsaimniecībām. | 
| 14. Sabiedrībai pieejams
  pakalpojums Pakalpojuma
  nosaukums, cita nozīmīga informācija pakalpojuma pieejamībai | Pēc pieteikuma  | 
| 15. Dalība kolektīvā vai interešu
  grupā Kolektīva
  vai grupas veids un nosaukums, cita nozīmīga informācija | nav | 
| 16. Dalība nevalstiskajā organizācijā Organizācijas
  nosaukums, cita nozīmīga informācija | Nav | 
| 17. Izglītība | 
 | 
| 17.1. Pamatizglītība/vidējā izglītība/speciālā
  (profesionālā) izglītība/augstākā izglītība  Iegūtā
  izglītība, ja iespējams, minēt izglītības iestādi | Pamatizglītība iegūta Vecslabadas vidusskolā | 
| 17.2. Tālākizglītība un profesionālā pilnveide Konkrēti
  vai aprakstoši minēt tālākizglītības/profesionālās pilnveides formu, piem.,
  kursi, meistarklases, plenēri u.c., apgūtās tēmas, kā arī iestādi, kas
  nodrošinājusi tālākizglītību | Visu mūžu strādājis savā mājsaimniecībā un Istras padomju
  saimniecībā lauku darbos ar traktortehniku, bijis priekšzīmīgs darbinieks,
  atbildīgs, atsaucīgs  un centīgs un
  precīzs. | 
| 17.3. Cita nozīmīga informācija par dalībnieka izglītību Praktizētās
  prasmes kontekstā | Līdz šim, dzīvojot savā mājā un
  vadot saimniecību , piekopj seno tradicionālo viensētu dzīvesveidu, kas bija
  raksturīgs vēl no 19.gs beigām, un ciena senās tradicionālās vērtības, prot
  un dara daudzas senas prasmes, kas citur vairs nav sastopamas. Māja sakopta,
  dārzi un lauki apstrādāti, visur kārtība un prieks acīm un sirdij. | 
| 18. Apbalvojumi  Nozīmīgi
  valsts, pašvaldības vai starptautiski apbalvojumi, ja tie saistīti ar
  personas pārvaldītās prasmes atzīšanu vai novērtējumu. Iespēju robežās minēt
  apbalvojuma veidu un gadu, kad tas piešķirts, ja nepieciešams, minēt citu
  nozīmīgu informāciju. Šajā informācijā neatspoguļo s pateicības rakstus par
  dalību pasākumos, piem., festivālos, izstādēs, gadatirgos, u.c.  | nav 
 | 
| 19. Informācijas resursi par
  dalībnieku Iespēju
  robežās norādīt nozīmīgākos publiski pieejamus informācijas resursus: mājas
  lapas adresi, portāla adresi, iespieddarbus u.c. par personu vai viņa
  pārvaldīto nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi. | Līdz šim ziņas apkopotas ir
  tikai Istras bibliotēkā Vecslabadā. Tagad būs materiāls arī Ludzas amatnieku
  centrā kā par senu arodu meistaru Ludzas novadā.   
 | 
| 20.
  Kontaktpersona Persona
  (vārds, uzvārds, kontakti), ar kuras palīdzību iespējams sazināties ar vai
  par aptaujāto personu.  | Ludzas amatnieku centrs Adrese: Tālavijas
  27a,  Ludza, Latvija, LV-5701 Tālrunis: 29467925, 26655551 e-pasts:  ligakondrate@inbox.lv;
  amatniekucentrs@inbox.lv | 
| 21. Intervijas datums un vieta Gads,
  datums, mēnesis, vieta 
 | 2021.gada oktobris Josifa Maļinovska mājsaimniecība
  Cucurkos Istras pagastā Ludzas novadā. 
 
 | 
| 22. Ziņas par intervētāju Vārds, uzvārds Dzimšanas gads Izglītība Nodarbošanās Adrese Koordinātes (tālrunis, e –pasts) | Līga Kondrāte 1966. Bajkalaura grāds inženierzinātnēs, maģistra grāds tūrisma
  ekonomikā; Tūrisma centra vadītāja, biedrības “ Ludzas amatnieks”
  speciālists; Baznīcas iela 42, Ludza, Ludzas novads, LV5701 +371 29467925 / ligakondrate@inbox.lv  |