Jaunumi
Ar Latgales kultūras fonda 21 atbalstu šogad ir izveidotas mācību filmas izzūdošo amatu saglabāšanai.
Par projekta Izzūdošo tradicionālo amatu digitalizācija Latgalē pabeigšanu.
Biedrība Ludzas amatnieksi piedalījās Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas ar valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži finansiālu atbalstu projektu konkursā Latgales kultūras programma 2021, saņemot finansiālu atbalstu projektam Izzūdošo tradicionālo amatu digitalizācija Latgalē
Projekta gaitā tika:
dokumentēts senu izzūdošu amatu darba process, to filmējot un izveidojot video mācību materiālus par kalēja, linu apstrādes, seglinieka, plēsto un griezto skalu grozu pīšanu, kā ari seniem darbiem lauku sētā-peterņu izgatavošanu, linu auklas vīšanu, ganu stabuļuu izgatavošanu ;
pierakstītas intervijas un dokumentētas ziņas par meistariem, kas pieprot mācību filmās dokumentētos amatus seno arodu meistara Saļimonu Kipļuku Ludzas amatnieku centrā, tautas dai;lamata meistaru kalēju Jāni Lubku, vienīgo seglinieka meistaru Baltijā Irēnu Baufali, visu lauku sētā nepieciešamo darbu pratēju Josifu Maļinovski, skalu grozu pinēju Helēnu Mundu.
uz interviju pamata izveidotas radiointervijas raidījumam Kolnasāta, ko veidojis LR1 latgaliskā raidījuma vadītājs un interviju ievācējs filmēšanas laikā Eriks Zeps;
popularizētas amatniecības un seno arodu prasmes un zināšanas, kalēja, grozu pinēja, seglinieka amata prasmes, video mācību filmas ievietotas mājas lapā www.ludzasamatnieki.lv sadaļā Ieskaties!, www.visitludza.lv , ziņa
par tām ievieta dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos;
=
Mācību videofilmas, foto un intervijas tiks
glabātas un būs pieejamas ikvienam apmeklētājam Ludzas amatnieku centrā, kas
jau šobrīd piedāvā stāstu par amatu vēsturi Latgalē, piedāvā arodu
demonstrācijas un meistarklases.
Ar šo projekta aktivitāšu
palīdzību tiek veicināti amatniecības kā profesijas prestiža celšana,
nemateriālā kultūras mantojuma, prasmju,
tradīciju, dzīvesziņas saglabāšana. Lai atdzimtu amatnieka gods un spēja
turpināt arodu arī mūsdienās.Lai jaunieši pievērstos amatnieka arodu apgūšanai,
ari tradicionālo prasmju apgūšanai, kā aroda pamatu pamatam.
Neatsverams ir
ieguvums, ka senās latgaliešu sētas dzīves darba prasmes un zināšanas
saglabātas tādā veidā, lai nākotnē šos darbus un tehnikas var iemācīties un
atjaunot, ja ir vajadzība. Vairāki amati
tikuši dokumentēti, bet vēl tikpat daudzi, kā jēlādu apstrāde, mucinieka, ragavu
meistara amats, kažokādu meistara,
kurpnieka amats, tradicionālā Latgales podniecības tradīcija, skaidu un niedru
jumta licēja amats, zirgu pakalšanas prasmes, un daudzas citas prasmes un
zināšanas vēl gaida savu kārtu dokumentēšanai nākamām paaudzēm.
Biedrības Ludzas amatnieks vārdā
ziņu sagatavoja
projekta vadītāja
Līga Kondrāte
Atpakaļ