7051

Vai tiešām viņi mājās pīs grozus?
17.09.2010


Vanda Žulina, avīze „Ļudzas zeme”

Noslēdzies biedrības Ludzas amatnieks starptautiskais projekts Darbnīcas ”Senie Latgales arodi”, kas bija viena no ES Mūžizglītības programmas aktivitātēm. Bija interesanti pavērot, kā 14 līdz šim pilnīgi sveši cilvēki no dažādām valstīm cenšas iepazīt kādas citas tautas amatus, kā viņi kontaktējas, kā cenšas apgūt praktiskās iemaņas. Rodas jautājums: -- Vai tiešām šie cilvēki, teiksim, Turcijā vai Francijā, varēs dzīvē izmantot, piemēram, peterņu (apavi no linu aukliņām ) vai skalu grozu pīšanas iemaņas? Mēs paši taču  ne visi to protam, un vispār, --  kuram šai informāciju tehnoloģiju laikmetā šādas lietas var interesēt?

Šī darbnīca pierādīja, ka globalizētajā pasaulē tomēr cilvēki interesējas par to, kas katrai tautai ir īpašs, tikai tai raksturīgs. 10 dienās Latgalē darbnīcu dalībnieki kaut nedaudz iepazina keramiķa, kalēja, vilnas apstrādātāja, audēja,  pinēja, maizes cepēja u.c. arodus, pabija vairākās amatnieku darbnīcās un iepazina Latgali un tās bagāto kultūrvidi desmitkārt labāk, nekā braucot ekskursijā.
Savstarpējās sarunās, stāstos par savas valsts tradīcijām iepazītas arī tās valstis, kuru pārstāvji piedalījās darbnīcās.

Sēžot pie viena vakariņu galda, atklājās arī gluži sadzīvisku paradumu un ēšanas tradīciju atšķirības. Darbnīcas dalībnieki nekad neiedomāsies piedāvāt turkiem cūkgaļas ēdienu, kaut arī tie būtu tikai salāti ar gaļas piedevu. Ir daudz nianšu, ko var uzzināt par tautas mentalitāti, tikai kopā darbojoties. Bija patīkami redzēt, kā kolektīvā iejutās ungāriete Katarina, kura sarunājās tikai ungāru valodā, bet tāpat visu spēja iemācīties un iekarot pārējo simpātijas. Īpašs gadījums bija mūsu pašu novadniece Dzintra. Viņa vienlīdz labi orientējās gan Latgales, gan savas pašreizējās dzīves vietas Holandes tradīcijās. Dzintra ir labs paraugs tam, kā pieņemt svešas zemes dzīvi, saglabājot savu mentalitāti un latviskumu.

Interesants cilvēks ir alūksnietis Pāvels, kurš no visas sirds vēlas atgriezties savā mantotajā lauku īpašumā un veidot harmonisku vidi zemnieku saimniecībā, kopt latvisko dzīvesziņu. Praktiķim viņa idejas varbūt var šķist utopiskas, bet ir labi, ka ir vēl jauni cilvēki, kas sapņo par šo ideālo Latviju laukos. Mūsu kaimiņi lietuvieši savukārt spēja atrast daudz ko līdzīgu tieši amatu prasmēs, darba paņēmienos, sadzīves un svētku tradīcijās.

Protams, mājās aizbraukuši, visi nepīs grozus vai peternes, bet zinās, kā to dara, zinās, kāda ir mūsu Latgale, e pasta vēstulēs varēs sazināties ar draugiem citās zemēs.

Tagad zināsim, ka ir vērts internetā sameklēt ES Mūžizglītības programmu lappusi ar nosaukumu Grundtvig un uzdrošināties kādam piedāvājumam atsaukties. ES finansē šos projektus, un varbūt ir vērts tos izmantot. Tie nav masu projekti, bet iespēja tajos iekļauties tomēr ir.

Ludzas amatniekam šīs bija ļoti aizņemtas dienas, bet ieguvumu, domāju, nav mazāk kā darbnīcu dalībniekiem - jaunas prasmes, jauni draugi un sadarbības partneri, valodas un citu valstu tradīciju piemēri.






      Atpakaļ
Tālavijas 27a, Ludza, LV-5701, Latvija,
65707203, 29467925,
65707202,
ligakondrate@inbox.lv